<
Schliessen
Schliessen

Sadarbība ar “Hausengel” man sniedz stabilitātes sajūtu

Dorota Kolbuch

Dorota Kolbuch

Dorota Kolbuhas kundze savā karjerā ir pieņēmusi dažādus izaicinājumus. Daudzus gadus viņa strādāja bankā, kur ieņēma augstu amatu. Pēc tam viņa vēlējās izmēģināt savus spēkus un Polijā uzsāka savu uzņēmējdarbību. Kādu dienu viņa internetā izlasīja par “Hausengel". Mūsu uzņēmums raisīja uzticību, un, lai gan Dorota tobrīd nerunāja vāciski, viņa nolēma sākt strādāt par aprūpētāju Vācijā. Dorotai nav robežu, viņa ir ļoti atvērta un pati saka: “Es sevi vienmēr noskaņu pozitīvi, man patīk cilvēki un darbs ar cilvēkiem. Kad es piekritu pirmajam darbam, es nerunāju vāciski, bet neuztraucos." Kopš tā laika Dorota palīdz vecāka gadagājuma cilvēkiem labi pavadīt savas dzīves zelta rudeni. Viņa mums pastāsta par aprūpētāja ikdienu Vācijā.

Dorota Kolbuha ir no Berslavas apkārtnes. Informāciju par “Hausengel” viņa atrada internetā. Aprūpes nozarē ir daudz uzņēmumu, bet tieši uzņēmumā "Hausengel", pateicoties lieliskajai aprūpes vadībai, Dorota ir atradusi siltumu, atbalstu un ģimenisku atmosfēru. Sākumā Dorota gribēja strādāt vienu vai divus mēnešus, taču tagad viņa sadarbojas ar “Hausengel” jau 6 gadus un ir apmierināta.

Pirmais norīkojums

Sākot darbu pie pirmā klienta, Dorota nerunāja vāciski. Viņa arī nebija medmāsa. Tomēr viņai bija liela pieredze saskarsmē ar klientiem, kur vairākkārt nācās parādīt pacietību un empātiju. „Manas ģimenes atbalsts man nozīmēja daudz. Viņi mani uzskatīja par siltu, atklātu, sirsnīgu un uzticamu cilvēku. Turklāt man patīk cilvēki, un tas viss mani pamudināja pieņemt lēmumu izmēģināt savus spēkus kā aprūpētājai”, saka Dorota. “Pirmais darbs, kuru es pieņemu, bija pie 96 gadus veca vīrieša. Vīrietis vēl bija ļoti patstāvīgs, pats gāja, taču viņam bija nepieciešama pastaigās un mājsaimniecībā. Es gatavoju ēst un kārtoju. Tā bija mierīga un laba darbavieta. Mana pirmā pieredze bija ļoti pozitīva".

Pozitīva uztvere ir pamats

Neatkarīgi no apstākļiem Dorota katru darbu uztver pozitīvi. “Hausengel” koordinatores vienmēr cenšas katru darbu prezentēt vispusīgi. Aprūpētājiem vienmēr ir daudz informācijas par darbu, viņi zina to plusus un mīnusus. Dorota vienmēr zina, kas viņu var sagaidīt uz vietas un nekad nav noskaņota negatīvi. Kā viņa pati apgalvo, “Hausengel” viņai sniedz stabilitātes sajūtu, t.i. viņa var vienmēr rēķināties ar darbu un zina, ka “Hausengel” vienmēr visu labi noorganizē. Tagad Dorota jau ļoti labi runā vāciski, taču viņa uzskata, ka labas attiecības ar aprūpējamo veido smaids, iekšējs siltums, pacietība un cieņa. "Man ir tāds princips, ka savus aprūpējamos vienmēr uzrunāju uz “tu” un izturos pret ar cieņu. Tas ir ļoti atkarīgs no audzināšanas. Dažas vērtības esmu pārņēmusi no savas ģimenes mājām un izmantoju savā pašreizējā darbā. Es cenšos izzināt un respektēt savu klientu ieradumus, lai viņi ar mani justos komfortabli.

Viena diena aprūpētāja darbā

Aprūpētāja ikdiena katrā ģimenē ir atšķirīga Lielākoties tas ir atkarīgs no aprūpējamās personas veselības stāvokļa un radinieku vienošanās. Tomēr šis darbs ir cieši saistīts ar rutīnu, katra diena ir līdzīga citai, jo vecāka gadagājuma cilvēkiem patīk rutīna, tā viņiem sniedz drošības sajūtu. Pēdējā darba laikā Dorota cēlās jau pirms plkst. 6.00. Tad ieradās specializētās aprūpes dienests, kas kundzi nomazgāja un pārģērba. Aprūpētā bija invalīde un pārvietojās ratiņkrēslā. Dorotas uzdevums bija pārvietot kundzi no ratiņkrēsla uz gultu, no gultas uz ratiņkrēslu. Apmēram plkst. 8.00 aprūpētā persona ēda brokastis, kuras bija pagatavojusi Dorota. Pēc paēšanas sieviete atpūtās un lasīja avīzi. Dorota tikmēr kārtoja. Trīs reizes nedēļā priekšpusdienā viņa iepirkās. Pusdienas viņa parasti gatavoja plkst. 12.00. Dorota labprāt jautā aprūpētajām personām, ko viņas vēlas ēst un pagatavo viņu mīļākos ēdienus. Pēc pusdienām aprūpējamo atkal pārvietoja uz gultu. Viņa skatījās televizoru un līdz plkst. 15.00 gulēja diendusu. Šajā laikā Dorotai bija arī laiks sev, kuru viņa varēja pavadīt, kā vien vēlējās. Šoreiz Dorota bija nelielā ciemā kalnos, tāpēc vislabāk viņai patika atpūsties dārza terasē. Plkst. 15.00 Dorota devās pie aprūpējamās personas - viņu viegli nomazgāt, nomainīt autiņbiksītes un izķemmēt matus. Vecāka gadagājuma kundze viņai pastāstīja, ko viņa atpūtas laikā skatījusies televizoru. Tad abas sievietes kopā dzēra kafiju un aprūpētā persona pie datora rakstīja e-pastus. Viņai bija slikta dzirde, tāpēc ar radiniekiem sazinājās elektroniski. Šajā laikā Dorota rūpējās par mājsaimniecību, taču viņai nevajadzēja daudz tīrīt un kārtot, jo ģimenē bija arī apkopēja, kas ar to nodarbojās. „Katru dienu plkst. 17.00 mēs kopā spēlējām Rummikub – vienmēr trīs reizes. Tā bija manas aprūpējamās personas mīļākā spēle“ – atceras Dorotas kundze. Laikā no plkst. 18.15 līdz 18.30 tika sagatavotas vakariņas, tad abas sievietes atkal devās uz otro stāvu, lai gatavotos gulēšanai. Un tā diena beidzās.

Tomēr darbi ir dažādi, ir arī tādi, kas ir grūtāki, bet Dorota cenšas tikt galā ar grūtajiem uzdevumiem - kā vien var. Viņa pieņem, ka nākamā diena būs labāka. Viņa netur aizvainojumu. “Ir svarīgi censties katru dienu labi un skaisti pavadīt laiku ar aprūpējamo personu.

Viena no labākajām Dorotas darbavietām bija darbs pie kāda profesora netālu no Minhenes. „Profesora kungs bija brīnišķīgs cilvēks! Viņš man parādīja teju visu Bavāriju, mēs kopā apmeklējām dažādas pilis, ezerus. Mēs daudz ceļojām. Viņš man stāstīja daudz interesantu stāstu. Viņš studēja fiziku. Man tas bija ne tikai darbs, bet arī skaists piedzīvojums. Profesora kungs bija sirsnīgs cilvēks un visus vienlīdz respektēja. Šo laiku es labprāt atceros”.

Padomi

Dorotai ir arī ieteikumi citiem aprūpētājiem, jo īpaši tiem, kas pieņem savu pirmo darbu: “Kad es aizbraucu pie aprūpējamās personas, es vienmēr daudz jautāju un visu precīzi pierakstu. Es jautāju aprūpējamām personām, cikos viņi ceļas, ko viņi labprāt ēd, kāda palīdzība viņiem ir nepieciešama utt. Tā es sagatavojos. Nākamajā dienā es ņemu līdzi lapiņu ar informāciju. Es to izmantoju, bet arī papildinu ar jaunu informāciju".

Stabilitātes sajūta

Dorotas kundzei ļoti svarīga ir stabilitātes sajūta. “Sadarbojoties ar “Hausengel", man nav bail, ka man nebūs darba, jo par to vienmēr parūpējas mana personīgā koordinatore. “Hausengel” piedāvājumi vienmēr ir ļoti rūpīgi sagatavoti un prezentēti, neviens nedodas nezināmajā. Saziņa ar “Hausengel” vienmēr ir ļoti laba un koordinatores vienmēr ir izpalīdzīgas. Par “Hausengel" es varu teikt tikai labu un šo uzņēmumu noteikti iesaku citiem". 

Vienmēr jāspēj būt objektīvai un jāspēj izvērtēt situācija ar vēsu prātu

Eva Ioņina
Šoreiz savā pieredzē par sadarbību ar Hausengel dalās mūsu aprūpētāja Eva Ioņina. Sadarbība ar Evu aizsākās ša gada februārī. Jau no pirmās sarunas bija skaidrs, ka ir darīšana ar nosvērtu un racionālu prātu. Un kāds tur brīnums, ja viņas pamatprofesija, tāpat kā daudzām citām mūsu aprūpētājām, nav saistīta ar aprūpi, proti, viņa ir grāmatvede. Izvēli darboties aprūpes jomā viņa izdarīja, jo iepriekš bija pieredze kā mājsaimniecības palīdzei vecāka gadagājuma cilvēkiem.

Būt par aprūpētāju nav garlaicīgi.Tas ir piedzīvojums!

Māra Jermacāne
Mārai tāpat kā daudzām citām mūsu aprūpētājām pamatprofesija nav saistīta ar senioru aprūpi. Tomēr nevar teikt, ka tā vispār nekādā veidā nebūtu saistīta ar aprūpi. Māra ir pirmskolas skolotāja un tas, protams, nozīmē, ka šādam cilvēkam ir nepieciešamas spējas un vēlme ne tikai izglītot, bet arī rūpēties par cilvēku. Visticamāk, ka šī darba pieredze viņai noder arī senioru aprūpē, jo darbs ir saistīts ne tikai ar ķermeņa aprūpi, bet arī ar dvēseles aprūpi; un šeit noder pedagoga profesijā apgūtās psiholoģijas zināšanas.

„Psiholoģiskai pieejai senioru aprūpē ir milzīga loma”

Elita Zicmane, Riga
Kad Zicmanes kundzei tika zvanīts no Rīgas, lai lūgtu dalīties ar mums savā pieredzē, viņa tikko bija atgriezusies no atvaļinājuma Ēģiptē. Elita bija labā noskaņojumā un jautra. No viņas staroja pozitīva enerģija. Šķita, ka tā ir atvaļinājuma saulainā enerģija. Taču sarunas gaitā ātri vien kļuva skaidrs, ka Elita vienkārši tāda ir. Viņas milzīgā pozitīvā enerģija un pienākuma apziņa ir apbrīnojama!