Hausengel Holding AG

• Skaidras struktūras un vadība ar 3 cilvēku valdi
• Uzņēmuma darbības virziena kontrole, ko veic uzraudzības padome
• Turpmāka kompetentu personu iecelšana uzraudzības padomē ir iespējama un paredzēta
• "Hausengel" uzņēmumu apvienošana zem viena jumta
• Sinerģijas efekts, mazāk formalitāšu un izmaksu samazināšana
• Atbalsts un aprūpe no viena avota
• Akciju sabiedrības dibināšana apstiprina uzņēmuma pastāvību
• Plašākas iespējas kapitāla iepirkumiem un darbinieku līdzdalībai
• Ģimenes uzņēmuma pozīcijas stiprināšana

Organizācijas struktūras skaidrojums

Uzraudzības padome, valde un konsultatīvā padome

“Hausengel” darbojas Vācijas aprūpes tirgū kopš 2005. gada. Pēdējos gados tas ir kļuvis par vienu no lielākajiem ambulatorās specializētās aprūpes, kā arī mājas atbalsta pakalpojumu sniedzējiem. Kopš tā laika tas ir nepārtraukti paplašinājis savu uzņēmējdarbības jomu. Kopš gada sākuma visas uzņēmumu grupas darbības ir apvienotas zem viena - akciju sabiedrības - jumta. Tas ir diezgan neparasts solis Vācijas veselības un aprūpes sistēmas uzņēmumam. Simons Vencs, “Hausengel Holding AG” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs, kā arī Juliane Bola, “Hausengel Holding AG” valdes locekle, stāsta par uzņēmuma attīstību kā arī par tā saukto "diennakts atbalstu".

Venca kungs, Jūs 2005. gadā dibinājāt uzņēmumu “Hausengel” un kopš tā laika ar panākumiem darbojas tirgū. Kāpēc Jūs tik agrā vecumā dibinājāt uzņēmumu senioru aprūpes jomā?

Simon Wenz: “Hausengel” koncepcija man ir ļoti personiska sirdslieta. Tāpat kā neskaitāmas citas ģimenes, arī mana ģimene pēkšņi saskārās ar izaicinājumu manam vectēvam noorganizēt cienīgu aprūpi un kopšanu pazīstamā mājas vidē. Mūsu personīgais stāsts mūs motivēja, nodot tālāk mūsu pieredzi un zināšanas visām ģimenēm, kas līdzīgā situācijā meklē kompetentu, sirsnīgu un samaksājamu palīdzību. Tāpēc tika dibināts “Hausengel” uzņēmums.

Un kā tika nodibināta akciju sabiedrība?

Juliane Bohl: Kopš šī pamatakmens ielikšanas mēs esam nepārtraukti attīstījušies, esam ievērojami paplašinājuši gan pakalpojumu klāstu, gan to sniegšanas vietas. To visu mēs apvienojam zem “Hausengel” jumta: Sākot ar ambulatoro aprūpi ar gandrīz 10 filiālēm un beidzot ar aprūpi mājās tā sauktā diennakts atbalsta veidā, kā arī citiem projektiem, piemēram, paaudžu parka izveidi "Hausengel" dibināšanas vietā Ebsdorfergrundā. Turklāt mums jau ir gandrīz 300 darbinieku 20 birojos Vācijā un citās valstīs. Akciju sabiedrības dibināšana ļauj mums izveidot skaidrākas struktūras gan kontrolakciju sabiedrībā, gan struktūrvienībās. Tas rada sinerģijas efektu starp atsevišķiem uzņēmumiem, samazina izmaksas un apkopo pakalpojumus ģimenēm un aprūpētājiem. Un mums ir citu novatorisku projektu idejas.

Vai tas nozīmē novēršanos no ģimenes uzņēmuma “Hausengel"?

Simon Wenz: Nē, tieši otrādi. Akciju sabiedrības dibināšana padara visu uzņēmuma struktūru vienkāršāku un skaidrāku, tā apstiprina mūsu uzņēmuma nopietnību un pastāvību. Vēl viens svarīgs aspekts ir daudzās iespējas, piemēram, neproblemātiska akciju nodošana un iespēja kotēt akcijas biržā. Tas padara akciju sabiedrību ļoti vienkāršu kapitāla piesaistes un darbinieku līdzdalības ziņā. Tomēr ģimenes uzņēmuma tradīcijās, filozofijā un vērtībās nekas nemainīsies!

Kāpēc Jūsu uzmanības centrā vienmēr ir bijusi aprūpētāju neatkarība? Ar to Jūs šajā nozarē izceļaties.

Simon Wenz: Būtisks mājas sniegtas aprūpes elements ir tas, ka aprūpētājs dzīvo aprūpējamās personas mājsaimniecībā. Tomēr, tā kā arī uz dežūras laikiem attiecas minimālā alga, rastos milzīgas izmaksas un darba attiecībās šo pakalpojumu diez vai vēl likumīgi īstenot atbilstoši dzīves realitātei. Pat ja aprūpētājs guļ, bet viņam ir jāatrodas mājā, tad par šo laiku būtu jāmaksā minimālā alga. Kas to var samaksāt? Turklāt saskaņā ar jaunāko tiesu praksi šis laiks tiek uzskatīts par parasto darba laiku, tāpēc vairs nav iespējams ievērot likumā noteiktos atpūtas laikposmus starp darba stundām.

Kā uz to skatās aprūpētāji no Austrumeiropas?

Simon Wenz: Arī viņi pretojas darba tiesībām raksturīgajām ciešajām līgumiskajām saitēm. Viņi vēlas elastīgus līguma nosacījumus, par kuriem var vienoties jebkurā laikā, un veikt profesionālo darbību bez norādījumiem. Mūsu kaimiņvalsts to pierāda: Austrijā aprūpētāji var izvēlēties, vai viņi vēlas sniegt pakalpojumu kā pašnodarbināti vai uzņēmumā nodarbināti speciālisti. 95% cilvēku iepriekš minēto iemeslu dēļ izvēlas pašnodarbinātību. Man tas ir neapstrīdams fakts, ka nodarbinātība ar 24 stundu gatavību par mazāk nekā 5000 eiro mēnesī likumīgi nav iespējama. Nav svarīgi, vai aprūpētājs strādā Vācijā vai citā Eiropas valstī.

Bet liela daļa šo pakalpojumu taču tiek sniegta, norīkojot darbā un tādējādi izmantojot algotus aprūpes darbiniekus?

Simon Wenz: Tas ir maldīgs pieņēmums, ka katrs norīkotais darbinieks ir nodarbināts, algots darbinieks. Aprūpētāji no Austrumeiropas valstīm parasti netiek nodarbināti kā algoti darbinieki savās mītnes valstīs. Lielākā daļa aprūpes darbinieku ir nodarbināti savās mītnes valstīs, noslēdzot darba līgumus, t.i., civiltiesību līgumus. Tā ir līdzīga mūsu "darba ņēmējam līdzīgai pašnodarbinātībai". Aprūpes darbinieki savā valstī ir pašnodarbināti, bet viņu darba devējs (norīkotājs) maksā obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Tās bieži vien ir tikai minimālās iemaksas, kas ir aptuveni 20 € mēnesī. Visa norīkošanas sistēma mums ir diezgan nepārredzama, tāpēc mūsu uzmanības centrā vienmēr ir bijusi pašnodarbinātība.

Taču vēl pagājušajā gadā jūs ziņojāt, ka piedāvājat arī norīkošanu. Kā tas sader kopā?

Juliane Bohl: Tā kā arī mūsu nozarē izmantotā norīkošana būtībā ir tā pati pašnodarbinātība, mēs secinājām, ka pašnodarbināto darbinieku norīkošana darbā atbilst mūsu koncepcijai. Mēs arī vēlējāmies, lai aprūpētāji paši varētu izvēlēties, kuram modelim viņi dod priekšroku.

Tikai pēc viena gada jūs pārtraucat norīkošanu. Kāpēc?

Simon Wenz: Taču operatīvajā darbībā sapratām, ka norīkošana darbā, kā tā tiek praktizēta mūsu nozarē, mums nav pieņemama. Norīkošana ir balstīta uz komisijas darījumu starp Vācijas darbā iekārtošanas aģentūrām un Austrumeiropas norīkošanas uzņēmumiem. Šajos komisijas darījumos ir ierasts, ka ārvalstu norīkošanas uzņēmums Vācijas darbā iekārtošanas aģentūrai maksā no 250 līdz 500 eiro komisijas maksu mēnesī. Tomēr šis komisijas darījuma rezultātā mazāk naudas nonāk, protams, pie pašiem aprūpētājiem. Mūsu pieeja apzināti ir citādāka. Jo mēs zinām, ka ilgtermiņā būsim veiksmīgi tikai tad, ja mūsu aprūpētāji būs apmierināti un labi. Un viena lieta ir diezgan acīmredzama: bez klasiskā komisijas darījuma vairāk naudas nonāk pie pašiem aprūpētājiem, jo tiek likvidēts starpnieks, kas arī vēlas nopelnīt. Tas nozīmē, ka mūsu pašnodarbinātie aprūpētāji saņem vidēji par aptuveni 300 EUR vairāk nekā norīkotie aprūpētāji. Mēs esam nolēmuši palikt uzticīgi saviem pārredzamības un godīguma principiem, tāpēc esam pārtraukuši nosūtīšanu.

Tāpēc jūs esat viens no nedaudziem pakalpojumu sniedzējiem, kas paši pieņem darbā aprūpes darbiniekus un nesadarbojas ar partneriem ārzemēs. Vai tam ir vēl citi iemesli?

Juliane Bohl: Mums ir ļoti augstas kvalitātes prasības. Tāpēc mēs nevēlamies uzticēt piemērotu aprūpētāju atlasi trešām personām. Pateicoties mūsu uzņēmuma filiālēm ārzemēs, mēs savus kvalitātes standartus un kvalitātes nodrošināšanas pasākumus varam īstenot vieglāk un efektīvāk. Mēs arī vēlamies būt atbildīgi par mūsu aprūpes darbinieku apmācību un tālākizglītību mūsu pašu akadēmijā, lai noteiktu tirgus standartus attiecībā uz mūsu aprūpētāju kvalifikāciju. Mūsu pašu uzņēmuma filiāles Austrumeiropā nodrošina neproblemātisku un personisku saziņu ar aprūpētājiem viņu mītnes zemēs.

Papildus aprūpei mājās jūs piedāvājat arī specializētu ambulatoro aprūpi. Arī tas ir ļoti neparasti.

Simon Wenz: Pirms vairāk nekā 10 gadiem mēs dibinājām savu pirmo ambulatorās specializētās aprūpes dienestu. Tolaik gandrīz neviens ambulatorais dienests nevēlējās sadarboties ar mūsu nozari. Mēs vēlējāmies parādīt, ka kopēji un aprūpētāji var strādāt kopā kā līdzvērtīgi profesionāļi. Gadu gaitā esam novērojuši, ka tieši šī kopšanas un aprūpes jomu sasaiste atbilst klientu vēlmēm: Cilvēki, kuriem nepieciešama aprūpe, un viņu ģimenes vēlas, lai viņu vajadzībām atbilstoša aprūpe tiktu nodrošināta viņu pašu mājās. Ambulatorā dienesta darbinieki to nevar izdarīt vieni paši. No otras puses, ir arī svarīgi, lai aprūpētājiem netiktu uzticēta medicīniskā aprūpe vai lai viņi netiktu atstāti vieni ar saviem uzdevumiem, kas ir saistīti ar lielu atbildību.

Kāds ir Jūsu risinājums?

Juliane Bohl: Mums ir ļoti svarīga sadarbība ar ambulatoro specializēto aprūpi. Mūsu vīzija ir, ka specializētās aprūpes dienesti uzņemas lielāku atbildību, lai ģimenēm nebūtu vienām pašām jāorganizē un jāuzņemas atbildība par aprūpi mājās. Piemēram, specializētās aprūpes dienests varētu to organizēt. Pašnodarbinātam aprūpētājam tad, protams, tiktu piemēroti attiecīgā ambulatorā pakalpojuma kvalitātes kritēriji. Tādējādi tie būtu pakļauti arī kvalitātes uzraudzībai (piemēram, veicot regulāras aprūpes vizītes). Mums ir skaidrs, ka tas ir iespējams tikai tad, ja pakalpojumi ir skaidri definēti un nodalīti, kā arī ja ir nodrošināta aprūpes darbinieku kvalifikācija. Tāpēc kopā ar "Springer Pflege" esam izstrādājuši arī E-Learning programmu, kuru absolvējot tagad var pat iegūt IHK sertifikātu.

Akciju sabiedrības dibināšanas gaitā jums bija jāizveido arī uzraudzības padome. Bet vēl pirms tam jūs jau bijāt izveidojuši sava uzņēmuma konsultatīvo padomi. Kāpēc?

Juliane Bohl: Kā jau aprakstīts sākumā, "Hausengel" šobrīd piedāvā plašu pakalpojumu klāstu mājas aprūpes jomā. Visās jomās ir jāpieņem būtiski lēmumi ar lielu ietekmi uz uzņēmumu. Tāpēc ir vēl jo svarīgāk, ka ir zinošs padomdevējs attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem  To var darīt, piemēram, diskusijās, kurās mēs apmaināmies ar idejām ar citām uzņēmīgām un pieredzējušām personībām. Konsultatīvā padome, sniedzot padomu no ārpuses, var novērst nepamanītas kļūdas, norādīt jaunus ceļus un samazināt nepareizu lēmumu risku. Turklāt tā liek mums pamatot savas idejas, kas veicina veiksmīgu koncepciju izstrādi.

Runājot par nākotni: kāds ir Jūsu nākotnes plāns attiecībā uz “Hausengel”?

Simon Wenz: Laikā, kad arvien vairāk cilvēkiem ir nepieciešama aprūpe, arvien vairāk cilvēki tiek aprūpēti mājās, taču arī arvien vairāk cilvēki dzīvo vieni un viņiem ir nepieciešama palīdzība uz vietas, par savu mērķi esam pasludinājuši reģionālās aprūpes uzlabošanu. Tas nozīmē, piemēram, tīklu izveidi reģionu līmenī, atbalstu strukturāli vājiem rajoniem un, galvenais, visu aprūpē iesaistīto personu tīkla veidošanu. To darot, mūsu uzmanības centrā vienmēr būs ambulatorās aprūpes stiprināšana. Mēs vienmēr esam atvērti komunikācijai ar jebkuru pakalpojumu sniedzēju, valsts iestādi un citiem. Piemērots pakalpojums īstajā laikā un īstajā vietā - tas ir tas, kas ir nepieciešams attiecīgajām personām un ko mēs vēlamies nodrošināt.

Intervija notika 2018. gada maijā.