Schliessen
Schliessen
du asmenys susikibę už rankų (slaugytojas ir slaugomas asmuo)

Par mums

Mūsu personīgā vēsture, mūsu vērtības

“Hausengel” ir ģimenes uzņēmums, kas jau kopš 2005. gada ar panākumiem piemeklē izvēlētus un pārbaudītus darba piedāvājumus aprūpētājiem. Mūsu ilggadējā pieredze rāda, ka mēs varam būt veiksmīgi tikai strādājot no sirds. Pamatojoties uz mūsu personīgo pieredzi, mēs zinām, ka panākumus gūsim tikai tad, ja ikdienas darbā ieguldīsim savu sirdi.

"Pilnīga aprūpe“ ir mūsu moto. Taču šis moto attiecas ne tikai uz cilvēkiem, kam nepieciešama aprūpe. Tas ir pieņēmums, kuru mēs attiecinām arī uz darbu ar aprūpētājiem. Mūsu komandā ir profesionāli un pieredzējuši konsultanti. Mēs palīdzam mūsu franšīzes ņēmējiem nokārtot nepieciešamās formalitātes. Mēs cenšamies sniegt drošības sajūtu, piedāvājot skaidrus un pārredzamus līguma nosacījumus, veselības apdrošināšanu, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Mēs nodrošinām personīgu koordinatoru, kurš Jūsu interesēs uzrauga visus procesus un atbalsta dažādās situācijās. Mūsu uzņēmuma veidošanas pamatā bija personīgā pieredze un mūsu pašu vēsture. Tāpēc mēs pret saviem klientiem un aprūpētājiem izturamies cieņpilni un sirsnīgi

Viss sākās ar to, ka manam tēvam bija demence. Tāpat kā neskaitāmas citas ģimenes, arī mēs pēkšņi saskārāmies ar izaicinājumu mēģināt noorganizēt cilvēka cienīgu aprūpi un kopšanu pazīstamā mājas vidē.

 Mūsu personīgais stāsts mūs motivēja, nodot tālāk mūsu pieredzi un zināšanas visām ģimenēm, kas līdzīgā situācijā meklē kompetentu, sirsnīgu un samaksājamu palīdzību. Tāpēc tika dibināta “Hausengel” uzņēmumu grupa. “Hausengel” koncepcija nekad nav bijusi tikai uzņēmējdarbības modelis, bet vienmēr arī personīga sirdslieta.

Mēs visi iestājamies par mērķi sniegt aprūpējamiem cilvēkiem tādu aprūpi, kāda viņiem tiešām ir nepieciešama, un kas viņiem ļauj turpināt dzīvot savā ierastajā vidē.

Jūsu Dorisa Venca

Наша философия
»Оказание помощи нуждающимся в Германии и реализация принципа "амбулаторный способ против стационарного" - одна из самых больших проблем для нашего общества. Уход и поддержка в вашем собственном доме надежными, опытными и обученными опекунами - это решение и будущее для этого типа ухода. Наша цель - предоставить людям, нуждающимся в опеке и поддержке, которые им действительно нужны, и которые позволяют им продолжать жить в знакомой им среде.«
Саймон Венц, основатель и председатель правления

Mūsu vēsture – stāsta Dorisa Venca

Doris Wenz

Tas bija 1995. gada rudens, kad viss sākās...

Pirmā “Hausengel” aprūpētāja bija mana tēva aprūpētāja no Polijas. Tagad mēs nododam savu pieredzi un zināšanas visām ģimenēm, kuras ir nonākušas līdzīgā situācijā kā mēs un kurām nepieciešama palīdzība.

1995. gada oktobrī mana tobrīd 75 gadus vecā tēva atmiņa arvien vairāk pasliktinājās. Līdz tam viņš, pats pēc profesijas medicīnas aprūpētājs, aprūpēja manu māti pēc insulta. Lai atbalstītu tēvu, es darbā - strādāju par fotolaboranti - paņēmu sešu mēnešu atvaļinājumu. Drīz tika konstatēts, ka manam tēvam ir demence un viņam ir nepieciešama aprūpe.

Ģimenes rūpes par tēvu

Sākotnējais sešu mēnešu atvaļinājums pakāpeniski kļuva par gandrīz 10 gadu ilgu atvaļinājumu, un tad es pieņēmu lēmumu iet prom no darba pavisam un pārņemt vecāku aprūpi. Mans vīrs un arī mans dēls Simons mani atbalstīja, cik vien varēja. Grūti bija brīži, kad, piemēram, manam vīram bija jādodas komandējumā uz ārzemēm, un nebija iespējams sarunāt ne radinieku, ne paziņu palīdzību. Arī tas, ka manam dēlam nācās pamest studijas, lai atbalstītu vecvecākus un mani, mani ļoti nomāca.

Pirmā pieredze ar aprūpētāju no Polijas

No paziņām uzzinājām, ka ir iespējams uzaicināt aprūpētājus no Polijas, kas palīdz mājsaimniecībā.
Savā nelaimē mēs uzdrošinājāmies mēģināt, taču sākumā šie mēģinājumi bija saistīti ar lielām grūtībām. Jauno aprūpētāju, kurš kā pirmais mēģināja sevi pie mums pierādīt, situācija pilnīgi pārslogoja, un viņš nespēja aizvest manu tēvu uz tualeti. Arī saprasties bija grūti. Otrs mēģinājums nebija labāks, jo gan manam tēvam, gan manai mātei bija bail no šīs sievietes.

Pēc šiem neveiksmīgajiem mēģinājumiem mēs tomēr vēlējāmies vēlreiz mēģināt sarunāt palīdzību radinieku un paziņu vidū, kas diemžēl atkal neizdevās.

Tad vīrs laikraksta sludinājumā atrada kādas Vācijā dzīvojošas poļu sievietes tālruņa numuru, kura piedāvāja savu palīdzību.

Telefona sarunas laikā mums tika apsolīta sieviete ar labām vācu valodas zināšanām par starpniecības samaksu 1 200,00 DM apmērā. Bija norunāts, ka sieviete mēnesī pelnīs 1000,00 DM. Cerībā, ka ir atrasts piemērots atbalsts, mans vīrs devās uz Berlīni, kas atrodas aptuveni 500 km attālumā no mums.

Uzticama aprūpētāja meklējumi

Autostāvvietā lielā steigā notika starpniecības maksas "nodošana" un apsolītās sievietes "pieņemšana". Kad starpniece saņēma savu naudu, viņa uzreiz bija prom un mans vīrs - viens pats ar šo sievieti. Diemžēl viņš ātri vien konstatēja, ka viņas vācu valodas zināšanas nemaz nav labas. Viņa saprata un runāja vien dažus vārdus. Uz mūsu rēķina sieviete nākamajā dienā devās atpakaļ uz Poliju.

Nākamā sieviete sākumā šķita daudzsološa, taču pēc pāris nedēļām izrādījās, ka viņai ir problēmas ar alkoholu. Tā vairāki mēģinājumi atrast piemērotu aprūpētāju, zvanot uz laikrakstos publicētajiem tālruņu numuriem, cieta neveiksmi.

Neraugoties uz daudzajām neveiksmēm, mēs bijām apņēmības pilni neievietot manu tēvu pansionātā. Es vēlējos dot viņam iespēju pavadīt pēdējos dzīves gadus viņam pazīstamā un ierastā vidē, proti, ģimenes lokā. Ikdienas rituāli, piemēram, viņa nolikšana gulēt ar manas mammas palīdzību, parādīja man, cik ļoti viņam patika saņemt aprūpi mājās. Abi varēja mierīgi beigt dienu un doties gulēt. Ar mieru, pacietību un ierastiem vārdiem es arī nakts laikā varēju nomierināt savu dažkārt nobijušos tēvu. Tikai brīdī, kad mēs sazinājāmies ar poļu starpnieci no Novogardas, situācija mainījās un mēs ieguvām labu poļu aprūpētāju.

Mans dēls, kurš studēja jurisprudenci, ātri vien darīja man zināmu, ka viņš ir stingri pret sievietes nodarbināšanu nelegāli.

Viņš sāka meklēt iespējas viņu Vācijā nodarbināt oficiāli. Pēc tam, kad viņš bija atradis veidu, kā to izdarīt, un mēs bijām pienācīgi reģistrējuši savu poļu aprūpētāju, mēs varējām saņemt sirsnīgu atbalstu tēva aprūpei.

Tad sekoja pieprasījumi no citām ģimenēm, kurām arī bija nepieciešams atbalsts, un kuras meklēja piemērotu aprūpētāju. Mēs palīdzējām un tie bija uzņēmuma “Hausengel” pirmsākumi.

Doris Wenz

Šobrīd “Hausengel” ir starptautisks uzņēmums. Tā galvenais birojs atrodas Vācijā, bet filiāles ir arī Polijā, Ungārijā, Lietuvā, Bulgārijā, Horvātijā un Rumānijā.