Kā tu kļuvi par koordinatori uzņēmumā „Hausengel“?
Es meklēju darbu, kurā varētu izmantot savas valodu prasmes un līdzšinējo pieredzi. Es pati biju aprūpētāja, tāpēc šī nozare man ir labi pazīstama no praktiskā viedokļa. Es zināju, ar kādiem izaicinājumiem mēs – aprūpētāji – saskaramies ikdienā, un tas man atviegloja pāreju uz koordinatores amatu uzņēmumā „Hausengel“.
Kādi ir tavi pienākumi?
Pirmkārt, es atlasu aprūpētāju, kas atbilst vācu ģimenes prasībām un aprūpējamās personas stāvoklim. Turklāt es rūpējos par visu, kas saistīts ar komandējumu organizēšanu un koordinēšanu, ieskaitot visas formalitātes un loģistikas jautājumus. Es uzturu pastāvīgu saziņu un atbalstu aprūpētājus, kā arī ģimenes visā komandējuma laikā; turklāt es nodrošinu informācijas plūsmu starp visām iesaistītajām pusēm.
Kāda ir sadarbība starp „Hausengel“, koordinatori, aprūpētāju un vācu ģimeni?
Koordinatore ir galvenais saiknes posms. „Hausengel“ nodrošina juridisko, formālo un organizatorisko pusi. Man ir jāņem vērā gan ģimenes gaidas, gan aprūpētāja iespējas un vēlmes – un pēc tam jānodrošina, ka panāktās vienošanās tiek arī īstenotas.
Ko aprūpētāji sagaida visbiežāk?
Visbiežākā prasība attiecas uz uzticamu un reāliem apstākļiem atbilstošu aprūpējamās personas veselības stāvokļa aprakstu. Tas ir saprotams – aprūpētāji vienkārši vēlas, lai situācija darbā atbilstu iepriekšējām vienošanām. Turklāt viņiem ir svarīgi labi dzīvošanas apstākļi: atsevišķa istaba un interneta pieslēgums ir standarts. „Hausengel“ franšīzes ņēmēji un ņēmējas zina arī to, cik svarīga ir skaidri noteiktā pienākumu joma un brīvais laiks.
Kādi nosacījumi savukārt tiek izvirzīti no vācu ģimeņu puses?
Pirmkārt, tās piešķir lielu nozīmi vācu valodas zināšanām, kas nodrošina vienkāršu saziņu. Daudzām ģimenēm svarīga ir arī pieredze gados vecu vai slimu cilvēku aprūpē. Tām ir neaizstājama empātija, pacietība, atbildības sajūta un rūpība mājsaimniecībā. Tiek novērtēta arī aprūpētāju gatavība dzīvot kopā ar aprūpējamo personu, kā arī elastība ikdienas dzīvē.
Ko tu ņem vērā, savienojot aprūpētājus un ģimenes?
Es analizēju aprūpējamās personas veselības stāvokli, ģimenes vēlamo vācu valodas zināšanu līmeni, kā arī abu pušu ieceres. Izšķiroša nozīme ir iepazīšanās posmam. Tā kā es pati esmu strādājusi aprūpes jomā, es ļoti labi izprotu situācijas dinamiku uz vietas. Veiksmīgas sadarbības iespēja slēpjas pilnīgā pārredzamībā jau no paša sākuma – godīgs darba apraksts garantē, ka pēc ierašanās neradīsies nekādas vilšanās.
Kādas rakstura īpašības ir noderīgas koordinatores darbā?
Ļoti svarīga ir empātija, kas balstās uz izpratni par aprūpētāja darba realitāti – pieredze, ko es agrāk guvu šajā amatā, man šodien ir ārkārtīgi vērtīga. Koordinatores ikdienas darba temps dažkārt ir intensīvs, tāpēc svarīga ir stresa izturība un spēja ātri risināt problēmas. Citas noderīgas īpašības ir rūpība un laba darba organizācija.
Kas tev patīk šajā darbā un kas tajā ir grūti?
Es priecājos, ja gan aprūpētājs, gan ģimene ir apmierināti ar sadarbību – veiksmīga sadarbības nodrošināšana man sniedz lielu gandarījumu. Darbs kā koordinatorei ir iemācījis man aktīvi klausīties, būt pacietīgai un meklēt kompromisus grūtās situācijās. Izaicinājumu netrūkst – dažkārt aprūpējamās personas veselības stāvoklis pēkšņi pasliktinās. Gadās arī, ka valodas barjeras dēļ rodas konflikti vai ka starp aprūpētāju un aprūpējamo personu trūkst saderības un sapratnes. Negaidītās situācijās ir jāpatur auksts prāts. Šī spēja un efektīva laika plānošana man ļoti palīdz arī privātajā dzīvē, ikdienā.
Vai tev ir palikusi atmiņā kāda īpaši pozitīva situācija?
Es atceros vienu aprūpētāju, kura bija nolēmusi uzsākt savu pirmo darba uzdevumu, taču tai bija lielas bažas. Pateicoties rūpīgai sagatavošanai un pastāvīgajam atbalstam, aprūpējamās personas ģimene pēc dažām nedēļām viņu uzskatīja par pilntiesīgu ģimenes locekli un lūdza turpināt sadarbību arī turpmākajos mēnešos. No abām pusēm bija jūtama patiesa pateicība – tas mani ļoti motivē.
Kādu padomu, balstoties uz savu pieredzi, tu sniegtu aprūpētājam, kurš pirmo reizi dodas uz Vāciju, lai strādātu?
Ir vērts likt uzsvaru uz atklātu saziņu – nevajag kautrēties uzdot jautājumus un jau pirms došanās ceļā apspriest iespējamās šaubas ar koordinatori. Pēc ierašanās darbavietā ir svarīgi būt pacietīgam: aprūpētājam vajadzētu sev un ģimenei atvēlēt dažas dienas, lai iepazītos un pierastu viens pie otra. Es arī mudinu runāt vācu valodā cik vien iespējams – ģimene vienmēr novērtē labo gribu.
