Būtiski ir zināt, kad ir nepieciešama rīcība – un pie kā vērsties.
Kas ir uzskatāms par patiesu ārkārtas situāciju?
Ja aprūpējamā persona ir kritusi un redzami ievainota, zaudējusi samaņu vai pēkšņi sūdzas par akūtām sāpēm krūtīs, ir nepieciešama ātra palīdzība. Arī elpošanas grūtības, augsta temperatūra vai aizdomas par insultu ir situācijas, kad nekavējoties nepieciešama medicīniskā palīdzība. Šādos gadījumos ir jārīkojas nekavējoties, zvanot uz ārkārtas palīdzības numuru un vienlaikus informējot tuviniekus.
Tomēr ne katra izmaiņa nozīmē medicīnisku ārkārtas situāciju. Daudzi aprūpētāji novēro, ka mainās garastāvoklis, samazinās apetīte, mainās miega paradumi vai, piemēram, parādās ādas izmaiņas. Tās ir pazīmes, kas jāuztver nopietni, bet parasti neprasa tūlītēju rīcību. Svarīgi ir rūpīgi dokumentēt šādus novērojumus un nākamajā sarunā ar tuviniekiem vai medicīnas speciālistu (ārstu vai aprūpes dienestu) tos paziņot.
Saglabājiet mieru – esiet sagatavoti
Īpaši stresa pilnos brīžos palīdz laba sagatavošanās. Hausengel iesaka pierakstīt svarīgākos tālruņa numurus – ģimenes, ģimenes ārsta un neatliekamās palīdzības – labi redzamā vietā pie tālruņa vai virtuves sienas. Tādējādi netiks zaudēts laiks, kad tas ir nepieciešams.
Ja esat nepārliecināts, ievērojiet vienkāršu principu: labāk jautāt vienu reizi par daudz nekā vienu reizi par maz. Radinieki parasti ļoti labi pazīst aprūpējamo personu un var palīdzēt labāk izprast izmaiņas.
Ja uzskatāt, ka ir akūta ārkārtas situācija, nevilcinieties! Uzreiz zvaniet uz 112. Sagatavojiet šādu informāciju:
• Kas zvana? (Jūsu vārds un amats)
• Kur atrodas aprūpējamā persona? (adrese, stāvs, piekļuves īpatnības)
• Kas ir noticis? (piemēram, kritiens, elpošanas grūtības, bezsamaņa)
• Kāds ir pašreizējais stāvoklis? (piemēram, reaģē, ir ievainots, elpo)
Saglabājiet mieru, atbildiet uz dispečera jautājumiem un gaidiet, līdz saruna ir beigusies. Tikai tad nolieciet klausuli.
Vienlaikus vai tieši pēc tam, ja iespējams, informējiet tuviniekus.
