Cerības stariņš grūtos laikos - Annas stāsts
Pirms dažiem gadiem Anna, aprūpētāja no Austrumeiropas, devās uz nezināmu valsti, lai tur sniegtu atbalstu kādai ģimenei. Viņa cerēja, ka varēs pozitīvi mainīt dzīvi cilvēkiem, ar kuriem viņa tiksies. Viņa ne tikai vēlas palīdzēt citiem, bet arī finansiāli nodrošināt sevi un ir vienojusies par labu atalgojumu. Viņa ir sajūsmā, ka, uzsākot mācību un starpkultūru apmaiņas ceļojumu, varēs gūt jaunas kultūras atziņas un personīgi augt. Anna pieņēma izaicinājumu pavadīt vecāka gadagājuma pāra ikdienu un palīdzēt viņiem ikdienas darbos. Viņas satraukums bija liels. Viņu gaida sveša valsts un jaunas pagaidu mājas. Viņa prāto, vai spēs tikt galā ar valodu un izturēt šo izaicinājumu.
Izrādās, ka viņas bažas ir nepamatotas. Jau no paša sākuma Anna parādīja savu ārkārtīgi gādīgo un empātisko dabu. Viņa apzinājās ne tikai pāra fiziskās vajadzības, bet arī viņu emocionālo stāvokli. Viņai izdevās izveidot uzticības pilnas attiecības un likt viņiem sajust, ka viņi nav vieni. Anna pavadīja laiku kopā ar pāri, uzklausīja viņus un iedrošināja viņus dalīties savos stāstos. Viņa atpazina pāra dziļās ilgas pēc cilvēciskas saiknes un lika viņiem sajust, ka viņi ir svarīgi. Ar savu mīlošo un uzmanīgo dabu Anna pārvērta ģimenes ikdienu par smieklu, stāstu un savstarpējas sapratnes pilnu notikumu apmaiņu. Mazie pārmaiņas bija tās, kas radīja lielu atšķirību. Anna organizēja izbraucienus uz laukiem, gatavoja tradicionālus ēdienus, kas laulātajiem atgādināja aizgājušos laikus, un spēlēja ar viņiem galda spēles. Viņa lika viņiem sajust, ka, neraugoties uz visām grūtībām, ir vērts dzīvot un ka viņiem joprojām ir vieta pasaulē.
Šajā laikā Anna piedzīvoja personīgo izaugsmi. Viņa daudz ko iemācījās par vecuma gudrību, par cilvēku savstarpējo attiecību nozīmi un par savām spējām radīt pozitīvu ietekmi. Viņa turpināja attīstīt savas valodu prasmes un kļuva finansiāli neatkarīga. Ģimene kļuva par daļu no viņas pašas dzīves, un viņa jutās dziļi piepildīta ar iespēju darīt kaut ko labu. Viņa daudz ko paveica, bet arī atgriezās savā dzimtenē bagātinātāka.
Nobeiguma pārdomas:
Annas stāsts ir tikai viens no daudziem, kas atspoguļo aprūpētāju vērtīgo darbu. Tas ir balstīts uz interviju ar vienu no mūsu Hausengel aprūpētājiem. Viņi ir tie, kas vecākajai paaudzei atgriež cieņu un iespeju tikt sadzirdētiem un uzklausītiem. Viņi ir tie, kas cīnās pret vientulību un veido ciešāku savstarpējo saikni. Tieši viņi sniedz līdzjūtīgu sapratni un atbalstu, kad tas ir visvairāk vajadzīgs. Šajā Starptautiskajā aprūpētāju dienā mēs vēlamies godināt visus aprūpētājus un izrādīt viņiem savu pateicību un atzinību. Viņu nenogurstošais darbs ir pelnījis atzinību un cieņu. Atzīmēsim kopā šo brīnišķīgo cilvēku nenovērtējamo vērtību un nodrošināsim, lai viņu darbs vienmēr saņemtu atzinību, kādu tas ir pelnījis. Jo, pateicoties viņiem, vecāka gadagājuma cilvēki var saglabāt savu cieņu, uzlabot dzīves kvalitāti un turpināt dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
