1. Aprūpētāja labklājība ir tikpat svarīga kā aprūpējamā labklājība
Saprātība, atdeve un nopietna attieksme pret ikdienas pienākumiem ir ļoti svarīga. Tomēr tikai aprūpētājs, kurš rūpējas par sevi un savu labklājību, spēj pienācīgi rūpēties par citu personu. Viņam jāpievērš uzmanība ne tikai seniora veselībai (gan garīgajai, gan fiziskajai), bet arī savai.
2. Mazie prieka mirkļi palīdz atpūsties
Aprūpētājs nedzīvo tikai no darbam. Brīvo laiku vajadzētu pavadīt tā, lai varētu atbrīvoties no stresa. Pastaiga, apkārtnes izpēte vai tikšanās ar citu aprūpētāju – tās ir tikai dažas idejas, kā atpūsties no darba.
3. Ir vērts zināt savas tiesības
Ja cilvēks zina savas tiesības, viņš var tās arī aizstāvēt. Aprūpētājam nav jāpieņem uzdevumi, kas pārsniedz viņa pienākumu apjomu vai ir pretrunā ar iepriekšējām vienošanām.
4. Valodai nav jābūt perfektai
Sazinoties ar aprūpējamo personu vai viņa ģimeni, vissvarīgāk ir saprasties. Ir jāpieļauj kļūdas – galu galā arī dzimtās valodas lietotāji kļūdās. Praksē rodas meistarība! Seniori noteikti novērtēs aprūpētāja gatavību sarunāties, un ar katru nākamo sarunu tas tikai uzlabosies.
5. Godīgums ir vissvarīgākais
Ir vērts būt godīgam. Aprūpētājiem vajadzētu izturēties pret aprūpējamiem, viņu ģimenēm, kā arī pret koordinatorēm un citiem aprūpētājiem tā, kā viņi paši to vēlētos, lai izturētos pret viņiem – ar godīgumu un cieņu.6. Kas neattīstās, tas stāv uz vietas
Kas stāv uz vietas, tas atpaliek – savu prasmju pilnveidošanai ir liela nozīme. Zināšanas par aprūpes jautājumiem var viegli padziļināt, piemēram, „Hausengel“ akadēmijā. Svarīgi ir arī apgūt vācu valodu, jo īpaši ārpus darba pienākumu pildīšanas. Ir daudz bezmaksas iespēju – sākot no mūsu Facebook grupas līdz bezmaksas lietotnēm.
7. Saziņa ar tuviniekiem dod spēku
Saziņas uzturēšana ar ģimeni un draugiem, kuri palikuši dzimtenē, nav tikai nepieciešamība, kas izriet no ilgām. Saruna ar cilvēkiem, kuri aprūpētājam ir tuvi sirdij, un sasrunas pat par sīkumiem sniegs atvieglojumu, uzlabos garastāvokli un palīdzēs uzkrāt jaunu enerģiju.
8. Sūdzēties nav jēgas
Iegrimt negatīvās domās ir laika tērēšana. Grūtos brīžos var uzticēties kādam tuviniekam, kas palīdzēs uz situāciju paraudzīties no citas perspektīvas. Ja problēma ir sarežģītāka, vislabāk ir atklāti parunāt ar aprūpējamo vai ģimeni un vajadzības gadījumā lūgt palīdzību koordinatorei.
9. Kopā mums izdosies
Pat ja rodas pārpratumi vai problēmas, nevajadzētu padoties, bet gan meklēt labāko risinājumu. Pagaidu grūtības nedrīkst atturēt aprūpētāju. Ikvienam reizēm ir vajadzīga palīdzība vai vienkārši saruna – katrai aprūpētājai apkārt ir cilvēki, kas ir gatavi sniegt nepieciešamo atbalstu, arī „Hausengel“.
10. Pozitīva attieksme ir atslēga
Draudzīga attieksme pret aprūpējamo un viņa ģimeni patiešām dod daudz. Draudzīgums un atklātība palīdz radīt labu iespaidu, un aprūpētājs ar pozitīvu attieksmi noteikti tiks atalgots ar līdzīgi domājošu apkārtējo cilvēku atbalstu.
