Komunikācija un problēmu risināšana ir ļoti svarīga

Esmu izmēģinājis visus iespējamos darbus, ko piedāvā tirgus. No viesnīcas istabenes līdz virtuves strādniecei, no auto mazgātavas līdz pārtikas veikalam, no apavu ražotāja līdz sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam.

Līdz šim šajā darbā galvenokārt esmu bijusi pati par sevi.

Ap 2014. gadu man bija iespēja strādāt Vācijā, tāpēc kopā ar savu toreizējo partneri devos uz ārzemēm un strādājām dienas centrā vecāka gadagājuma cilvēkiem par virtuves palīgu un apkopēju. Tieši šeit es iemācījos runāt vāciski, un tieši šeit centra aprūpētāji man norādīja, ka man ir laba izpratne par vecāka gadagājuma cilvēkiem, ka es spēju viņus nomierināt un pozitīvi ietekmēt. Aprūpētājas darbu es atradu nejauši. Man bija interesanti to izmēģināt, un man tas uzreiz patika. Līdz šim tas ir darbs, kas man ir vistuvākais. Ir svarīga pacietība un līdzjūtība, nemaz nerunājot par mīlestību. Līdz šim lielāko daļu laika esmu varējusi būt patstāvīga. Manuprāt, visgrūtāk šajā darbā ir saprasties ar citiem. Pirmās dienas (vai, manā gadījumā, pirmā nedēļa), līdz esmu apguvis visus ieradumus, rutīnas un citas sīkumus. Tās ir mazas lietas, kas rada atšķirību. Ja jūs reaģējat uz aprūpējamā vēlmēm un vajadzībām vai vienkārši uzklausāt viņu, jūs jau parādāt viņam, ka esat šeit, lai atbalstītu viņu ikdienā. Aprūpējamie parasti ir vientuļi, un šī problēma skar gandrīz visus aprūpētājus. Šajā darbā man visvairāk patīk brīvība. Man patīk tas, ka varu izlemt, kad un cik ilgi ko darīšu, varu organizēt savu laiku un veikt ikdienas darbus. Patīkami, ka man pašai ir jāatrod savi veidi, kā atvieglot manā aprūpē esošās personas situāciju.

Brīvība, ko piedāvā pašnodarbinātība, var būt ļoti atsvaidzinoša.

Vislabākais, ko man sniedz šī profesija, ir tas, ka varu būt pats sev priekšnieks. Es izlemju, ko vēlos darīt un cik ilgi vēlos strādāt. Šī brīvība, ko sniedz pašnodarbinatā statuss, var būt ļoti atsvaidzinoša. Sākumā bija grūti, jo es kā jaunpienācējs nezināju, ko varu un ko nevaru darīt. Kur jūs novelkat robežu garīgajam nogurumam, jo katru aprūpētāju tas ietekmē atšķirīgi. Man ļoti svarīga ir harmonija ar aprūpējamo, bez tās man būtu grūti uzņemties piedāvājumu. Manuprāt, ļoti svarīgs ir darba un privātās dzīves līdzsvars. Kā jauna aprūpētāja priecājos, ka esmu ieguvusi pietiekami daudz pieredzes, lai neatteiktos no sarežģīta piedāvājuma.

Es vienmēr cenšos iepriecināt cilvēkus, kurus aprūpēju. Ja kādā vietā nejutos labi, es neatgriezos, bet, cik zinu, visi uz manu klātbūtni reaģēja pozitīvi, un, protams, daudzi cerēja uz manu atgriešanos. Man ir svarīgi, lai cilvēks, kuru es aprūpēju, gūtu maksimālu labumu no manas uzturēšanās, bet es neaizmirstu vai nenostumtu sevi malā.

Man vienkārši bija nepieciešams jauns sākums, un Hausengels bija tas, kas man bija vajadzīgs.

Šo aģentūru ieteica mana laba draudzene, kura kopā ar kādu kundzi devās uz Vāciju un ļoti atzinīgi izteicās par šo uzņēmumu, kā arī pauda gandarījumu par to, ka ārzemēs ir legāli aprūpēt vecāka gadagājuma cilvēkus. Viņa bija apdrošināta, uzņēmums par viņu kārtoja dokumentus utt. Viņa manai draudzenei iedeva nelielu papīra lapiņu, kuras apakšā bija aģentūras tālruņa numurs. Mana mīļā draudzene mēnešiem ilgi nēsāja šo lapiņu rokassomiņā, cerot, ka kādam būs vajadzīga šī kontaktinformācija. Tā sagadījās, ka šis cilvēks biju es, man vajadzēja sākt no jauna, un Hausengel bija tieši tas, kas man noderēja.

Kopš 2016. gada rudens ar šo aģentūru esmu noslēgusi līgumu, un es ceru, ka sadarbošos ar viņiem vēl daudzus turpmākos gadus. Manuprāt, tas bija liktenis, kas mani atveda uz šo uzņēmumu. Ne katrs var darīt to, ko mēs darām. Es biju nonākusi situācijā, kad man bija jāatsakās no savas vecās dzīves un jāsāk viss no jauna. Hausengel tolaik bija mans patvērums, un, atskatoties atpakaļ, es jūtu, ka pieņēmu pareizo lēmumu. Man bija mazliet bail, bet kurš gan nebaidās? Šis ir astotais gads, kopš mēs strādājam kopā, un es esmu pateicīga par šo iespēju.

Sākumā tas bija satraucoši, vai es iederēšos, vai man patiks šis darbs? Šādus jautājumus es sev uzdevu.

Judita bija pirmā, kas man iemācīja empātiju un patiesu uzticību, un es esmu viņai bezgalīgi pateicīga.

Mans pirmais norīkojums bija strādāt ar ļoti vecu kundzi Vilhelmshāfenē. Mana vietniece Judita mani mācīja, kā apieties ar kundzes slimību. Viņai bija demence, un viņa visu nakti mani sauca. Kā iesācējai geriatriskās aprūpes jomā tie bija ļoti grūti trīs mēneši, taču es daudz ko iemācījos. Judita bija pirmā, kas man iemācīja empātiju un patiesu centību, un esmu bezgala pateicīga, ka varēju viņu iepazīt. Tad nāca nākamie piedāvājumi. Pārrunāt piedāvājumus ir viegli un grūti, jo mēs varam iedomāties tikai to, ko varam iedomāties, un realitātē tas vienmēr ir kaut kas atšķirīgs no tā, ko mūsu iztēle var mums parādīt. Uzņēmums sniedz daudz informācijas par aprūpētāju, kas nelielā mērā ir taisnība, taču daudzi neapzinās, ka izšķiroša nozīme ir ķīmijai starp aprūpētāju un aprūpējamo personu. Man bija gadījums, kad mans maiņas aprūpētājs ļoti labi iederējās, bet es - ne. Mēs vienkārši bijām atšķirīgas.

Pašnodarbinātība man ir būtiska.

Jebkuram pašnodarbinātajam, kurš vēlas gūt panākumus, ir svarīgi spēt risināt sarunas. Tā ir būtiska arī aprūpētājam un Hausengel. Kā vientuļš cilvēks es vienmēr pati organizēju savu dzīvi, man ir rūpīgi jāpārdomā savi soļi gan privātajā dzīvē, gan laikā, kad esmu aprūpētāja. Dažreiz aprūpējamā persona vairs nevar pati izlemt, kas viņai ir vislabākais. Šādos gadījumos sarunas un pārrunas ar ģimeni vai Hausengel var dot labus rezultātus, tāpat kā pretējā gadījumā, proti, risinot situāciju vienatnē. Hausengel padomdevēji man vienmēr ir bijuši noderīgi. Pirmais no viņiem nodarbojās gan ar ģimenēm, gan aprūpētājiem. Viņa man visu pacietīgi izskaidroja, palīdzēja tikt galā ar grūtībām, un tad mani nosūtīja pie cita konsultanta. Atceros, ka man bija ģimene, kurā ar manu maiņu partneri viss bija kārtībā, bet pret mani aprūpējamais izturējās ļoti slikti. Pēc trim nedēļām es atteicos no darba. Man piezvanīja konsultants, bet, kad mēs runājām pa telefonu, es gandrīz nevarēju runāt, jo raudāju. Tad viņa mani savienoja ar manu pirmo konsultantu, kurš mani nomierināja, izskaidroja mana lēmuma sekas un ātri atrisināja manu problēmu. Es nevarēju iekļauties ģimenē, es nejutos ērti, starp ģimeni, konsultantu un mani nebija harmonijas. Arī es 8 gadu laikā esmu daudz augusi, man ir vieglāk zināt, ar ko es varu un ar ko nevaru tikt galā. Mums ļoti palīdz tas, ka varam paļauties uz konsultantu. Viņa mani pazīst, zina manu raksturu, zina, kas man patīk, kas nepatīk, kādu ģimeni es vēlos vai ko es kategoriski noraidītu.

Savstarpēja cieņa ir panākumu noslēpums.

Man ļoti svarīga ir harmonija, miers un pozitīva attieksme. Es nevēlos būt vietā, kur cieņa netiek izrādīta pretī, jo daudzi cilvēki domā, ka mums maksā tikai par darbu, taču tā nav pilnīga taisnība. Mums maksā arī par laiku, ko mēs nepavadām kopā ar ģimeni. Šajā vietā vēlos pateikties Hausengel, viņi bija un joprojām ir lieliski padomdevēji, viņu apņemšanās ir godājama. Manuprāt, labas sadarbības noslēpums ir tas, ka kontaktpersona zina informāciju par ģimeni, ir svarīgi pazīt aprūpējamo, kuru pārstāvat, būt intuitīvam un draudzīgam. Ļoti svarīga ir komunikācija un problēmu risināšana. Hausengel gadu gaitā ir daudz mainījies. Es apzinos, ka ir jāseko līdzi attīstībai, jārada mūsdienīgāki apstākļi kolēģiem, jābūt inovatīviem. Mūsu joma vienmēr ir bijusi saistīta ar pārmaiņām - jaunām vietām, jaunām ģimenēm un situācijām. Manuprāt, Hausengel ir uzņēmums, kuru var tikai ieteikt! Vēlos pateikties saviem jaukajiem kolēģiem, novērtēju jūsu smago darbu un vēlreiz paldies par visu!